Latvijā pirmo reizi ir nokartēta visa upe pilnībā, tajā skaitā visas tās nozīmīgākās pietekas. Upē un tās pietekās ir izstaigāts katrs metrs un fiksēts viss būtiskākais. Kāpēc tas ir nepieciešams, stāsta valsts zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Kaspars Abersons: “Lai varētu risināt problēmas mūsu ūdeņos, mums ir vispirms tās pilnībā jāsaprot. Mēs nevaram paskatīties uz vienu upes punktu un meklēt risinājumu šai vienai vietai, jo iespējams, ka problēmas cēlonis ir citā upes posmā. Jāskata visa upe kopumā un tāpēc šis mūsu projekta posms ir tik svarīgs.”

Pašlaik darbi turpinās Mergupē, ir nokartēta pati upe un iesākti darbi tās pietekā Zaubē, lai pierakstītu kāda upe ir tagad, un no tā kopīgiem spēkiem varēs saprast, kāds ir upes sedimentu balanss – vai kaut kā ir par daudz vai par maz. Tiek fiksēti sagāzumi, bebru radītās izmaiņas, upes gultnes stāvoklis. Uz iegūtās informācijas pamata projekta partneri varēs kopīgi lemt, kas ir jādara, lai uzlabotu upes kvalitāti.

Ir dažādi veidi, kā aprakstīt upi. Šajā kartēšanā pētnieki no BIOR un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izmantoja vispopulārāko un pasaulē visbiežāk izmantoto upju dzīvotņu novērtējuma metodi (River Habitat Survey jeb RHS). Atbilstoši šai metodei tiek apsekots 500 metru garš upes posms, un ik pēc 50 metriem tiek pierakstīts, kāds ir substrāts upē un krastā, straumes veids, aizaugums, platums un krasta modifikācijas.  Šajā apsekošanā, izmantojot citu standarta metodi – foreļu dzīvotnes mērījuma metodi (Trout Habitat Score jeb THS), arī tika vērtēts vai upe ir piemērota forelēm. Forele ir ekoloģiski jutīga suga, kuras sastopamība norāda uz labu upes ekoloģisko stāvokli. Kartēšana liecina, ka vairāki Mergupes posmi ir forelēm piemēroti, taču par faktisko šīs sugas izplatību varēs spriest pēc zivju uzskaites, kuru paredzēts paveikt līdz augusta vidum.

Mergupes kartēšanu iecerēts pabeigt līdz septembrim, savukārt 2021. gadā līdzīgi darbi notiks Aucē un Zaņā.

Aģes un Mergupes kartēšana notiek projekta Life Goodwater IP ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot Latvijas virszemes ūdeņu kvalitāti riska ūdensobjektos. Projektu laikaposmā no 2020. līdz 2027. īsteno 19 ar vides jautājumiem saistītas Latvijas organizācijas, vadošais partneris ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.