2020-07-30
24. jūlijā biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) pārstāvji tikās ar Tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai izrunātu situāciju par gaidāmo kadastrālo vērtību celšanos lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kas būtiski ietekmētu arī Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu.
ZSA pārstāvji uzstāja, ka pieaugumu nevar pieļaut tādos apjomos, jo tas radīs būtisku papildu finansiālo slogu lauksaimniekiem un kavēs lauksaimniecības attīstību Latvijā. Lai sakārtotu un inventarizētu kadastrālās vērtības lauksaimniecībā izmantojamai zemei, ZSA izteica priekšlikumu samazināt NĪN likmi no 1,5% uz 0,2%. Sarunas laikā pārrunāts arī jautājums par Zemesgrāmatas nodevas atcelšanu lauksaimniecības zemes konsolidācijas gadījumā. Pašlaik Zemesgrāmatas nodeva tiek piemērota 2% apmērā, iegādājoties vai mainot lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Papildus ministram ZSA izteica priekšlikumus kā nepieļaut NĪN pieaugumu arī tām zemes vienībām, kas ir mazākas par 3 ha. Ministrs šos priekšlikumus novērtēja atzinīgi un ir gatavs pie tiem strādāt.
Lai nodrošinātu zemas cenas klientiem un izaugsmi vietējiem ražotājiem, 20. jūlijā “Maxima”, ZSA un biedrību “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) uzsāka parakstu vākšanu portālā “Mana balss” iniciatīvai “Samazinām PVN pārtikas produktiem”. Tās mērķis ir rosināt izmaiņas likumdošanā, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem – svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.
PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas uz trīs gadu periodu tika ieviesta 2018.gadā, ir devusi lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Tāpat ir arī mazinājusies ēnu ekonomika šajā sektorā. Lai arī pārtikas produktu pieprasījuma svārstības parasti ir nebūtiskas, šī iniciatīva ir palielinājusi svaigu augļu un dārzeņu patēriņu pat par 14%. Tas parāda, ka sabiedrība reaģēja uz cenu samazinājumu un tai ir jādod iespēja spert nākamo soli veselīga un kvalitatīva uztura virzienā, samazinot PVN likmi līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem.
6. jūlijā ZSA, Zemkopības ministrs, LOSP, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu Latvijā ražotu kvalitatīvu augļu, ogu un dārzeņu pieejamību patērētājiem un atbalstītu Latvijas augļu, ogu un dārzeņu ražotājus Covid-19 krīzes ekonomisko seku pārvarēšanā.
Lauksaimnieku, galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pamata pārtikas produktiem. Tomēr ne vienmēr vietējie dārzeņi, augļi un ogas veikalu tīklos ir pieejami pietiekamā apjomā, tāpēc iesaistītās organizācijas ar šī memoranda noslēgšanu cer veicināt Latvijā audzētās produkcijas pieejamību iedzīvotājiem. Arī turpmāk ZSA kā prioritāti savos darbos izvirza palielināt vietējo augļu, ogu un dārzeņu īpatsvaru veikalu plauktos līdz dominējošam līmenim un lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar svaigu, veselīgu un garšīgu vietējo produkciju.
10. jūnijā Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, tostarp arī ZSA, tiksās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai diskutētu par lauksaimniecības nozares attīstību, tai skaitā Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021-2027 un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu. Savukārt 11. jūnijā Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji šos jautājumus attālināti pārrunāja arī ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.
Tikšanās laikā lauksaimnieku pārstāvji gan Valsts prezidentam, gan Ministru prezidentam sniedzām ieskatu par to, kāda ir situācija lauksaimniecībā, un plašāk izklāstījām jautājums, kas skar lauksaimniecības nodarbinātību, viesstrādnieku piesaistīšanu, Latvijā saražotās produkcijas konkurētspējas celšanu gan vietējā tirgū, gan pasaulē.
Tuvojoties augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanai, ZSA aicināja atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.
Biedrība “Zemnieku saeima”, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtīja oficiālu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam R. Nemiro, Ekonomikas ministram J. Vitenbergam, Iekšlietu ministram S. Ģirģenam un Zemkopības ministram K. Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.
Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese bija minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtina, pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.
Ņemot vērā to, ka tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem ir viszemākie Eiropas Savienībā, mums ir visgrūtāk konkurēt ar citu valstu lauksaimniekiem. Pēdējo 15 gadu laikā mūsu darba rokas ir aizplūdušas uz ES valstīm un šobrīd redzam, ka latvieši, kuri atgriezās atpakaļ no citām valstīm, tik un tā izvēlas doties prom. Skolēni, studenti un pagaidu darbu veicēji pilnībā nevar aizstāt darba roku trūkumu lauksaimniecības sezonālajos darbos. Tomēr lauksaimniecībā ir nozares, kur roku darbs ir neizbēgams, jo ne visur ir iespējams to aizstāt ar iekārtām. Tieši tāpēc darbinieku trūkums valstī ir jākompensē ar viesstrādniekiem no trešajām valstīm. Neviena no attīstītajām Eiropas valstīm līdz šim nav iztikusi bez viesstrādniekiem un neiztiks.
Tāpēc izvērtējot pandēmijas ietekmē pieņemto ierobežojumu ievērošanu, atbildīgajām institūcijām ZSA lūdza:
- iespēju ievest Latvijā viesstrādniekus un nodarbināt tos lauksaimniecības nozarēs;
- aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā;
- viesstrādniekiem atļaut uzsākt darbu nekavējoši, ja nav novērotas elpceļu inficēšanās pazīmes, un ir apliecinājums, ka nav saslimstība ar Covid-19.
Kā arī, reaģējot uz COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām, 27. aprīlī ZSA nosūtīja vēstuli visām Latvijas pašvaldībām ar aicinājumu atlikt un izskatīt iespēju samazināt NĪN par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kā arī nepiemērot nokavējuma naudu par savlaicīgi neveiktiem NĪN maksājumiem 2020.gadā.
Latvijas lauksaimniekiem COVID-19 krīzes ietekmē bija jāsaglabā ne tikai konkurētspēja tirgū, bet arī dzīvotspēja ilgtermiņā. Tāpēc ikviens atbalsts lauksaimniekam bija un joprojām ir ļoti būtisks, un kādam tas var būt pat izšķirošs, lai šo krīzes situāciju pārciestu. Ņemot vērā to, ka lauksaimniecības uzņēmumi ir vieni no lielākajiem NĪN nodokļu maksātājiem un darbavietu nodrošinātājiem lauku teritorijās, ZSA aicināja pašvaldības spert soli pretī lauksaimniekiem un pielietot likumā paredzēto atvieglojumu.
